Dažādi interesanti fakti par visu kaut ko no interneta

1. Selerijas ēdot cilvēks patērē vairāk kaloriju, nekā iegūst no paša ēdiena.

2. 2008. gadā vārds Muhameds bija visizplatītākais vārds, ko jaundzimušajiem deva… Londonā. Un vispār šis vārds ir pats izplatītākais uz Zemes.

3. Viena liela cilvēku izjokošana 2003. gadā notika Prāgā. Visu pilsētu bija pārņēmusi reklāma par to, ka tiks atvērts lielveikals “Čehu sapnis”, kur viss būs ar rekordzemām cenām. Uz atklāšanu bija ieradušies ap 3000 cilvēku. Pēc svinīgas lentas pārgriešanas pūlis devās uz veikala pusi, taču izrādījās, ka viņu priekšā atrodas tikai milzīgu izmēru plakāts tukša lauka vidū. Visu akciju bija izveidojuši divi Režijas fakultātes studenti, kas par to visu uzņēma filmu.

4. Pirmo suni kosmosā, kas lidoja apkārt Zemei, Laiku palaida lidojumā, zinot, ka atpakaļ uz Zemes tā nenonāks.  Pēc tam ANO saņēma sašutušu sieviešu vēstuli no ASV Misisipi štata, kurā viņas prasīja nosodīt PSRS necilvēcisko izturēšanos pret suņiem un izvirzīja kontrpriekšlikumu: ja jau zinātnes progresa dēļ vajag sūtīt kosmosā dzīvas būtnes, viņu pilsētā priekš tā esot pietiekami daudz nēģerēnu.

5. Austrālietis Džeimss Harisons (74) savas dzīves laikā ir nodevis asinis kādas 1000 reizes, jo viņam ir ārkārtīgi reta asins grupa. Šo asiņu antiķermenīši palīdz izdzīvot jaundzimušajiem, ja tie sirgst ar smagu anēmiju. Pateicoties šim donoram, esot izdevies izglābt vairāk kā 2 miljonus jaundzimušo.

6. Otrā pasaules kara laikā mīnu meklēšanā aktīvi izmantoja dresētus suņus. Viens no tiem, Džulbars esot atradis dažādās Eiropas valstīs kara pēdējā gadā 7468 mīnas un vairāk nekā 150 lādiņus. Neilgi pirms 24. jūnija Uzvaras parādes suns tika ievainots un nespēja iet kopā parādē ar citiem kara suņu skolas pārstāvjiem. Tad Staļins esot pavēlējis nest suni pāri Sarkanajam laukumam, uzliktu uz viņa šineļa.

7. Pats ietilpīgākais un grūtāk iztulkojamais vārds pasaulē ir jaganu valodas vārds “mamihlapinatapai”. Aptuvena tā nozīme ir “skatīties vienam uz otru, cerot, ka viens no abiem piedāvās izdarīt kaut ko, ko grib abas puses, bet nevēlas darīt”. Šodien Čīlē, kur lietota indiāņu cilts jaganu valoda esot dzīvs tikai viens cilvēks, kas to protot.

8. Penoras ezerā, meklējot naftu 1980. gada 20. novembrī, viens no urbumiem kļūdas pēc trāpīja sāls raktuvēs, kas atradās zem ezera. Ūdens ātri izskaloja 35 cm plato caurumu un gāzās šahtā iekšā. Ezers kļuva pavisam sekls, taču ne uz ilgu laiku, jo tas ar kanālu bija savienots ar Meksikas jūras līci un sāļais okeāna ūdens aizpildīja tukšumu, tā pārvēršot ezeru no saldūdens ezera uz sālsūdens ezeru, turklāt, izskaloto šahtu dēļ, tagad ezers ir… 100 reizes dziļāks, nekā pirms tam.

9. Delfīniem ir visai attīstīta valoda, kas sastāv no dažādiem svilpieniem, pīkstieniem, saucieniem, dūcieniem – apmēram 180 komunikāciju zīmēm. Izrādās, ka katrs delfīns pēc dzimšanas saņem savu īpašu vārdu, uz kuru atsaucas, kad kāds cits delfīns to sauc. Taču pilnībā delfīnu valoda vēl nav atšifrēta.

10. Poļu sportiste Stanislava Valaseviča 1932. gada Olimpiskajās spēlēs uzvarēja 100 m skrējienā, turklāt, uzstādot pasaules rekordu. Tikai 1980. gadā, kad viņa nomira, atklājās, ka viņa bija vīrietis (pēc dzimumorgāniem), kaut arī viņai bija gan vīriešu, gan sieviešu hromosomu pāri.

11. Kādā no Spānijas futbola 2. līgas mačiem 3 minūtes pirms spēles beigām abu komandu spēlētāji, neapmierināti ar tiesnesi, centās viņu “vest pie prāta”. Kaut arī situācija bija kritiska, jo visi spēlētāji bija tiesnesim apkārt, viņš vēsā mierā parādīja sarkano kartīti… visiem abu komandu spēlētājiem.

12. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā Japānas armijas jaunākajam leitnantam Onoda Hiro tika dota pavēle izveidot Filipīnu salā Lubangā partizānu vienību. Kaujās pazaudējis visus savus karavīrus, virsnieks paguva paslēpties džungļos. 1974. gadā viņu atrada uz tās pašas salas, kur viņš joprojām dzīvoja kā partizāns. Neticot, ka karš beidzies, viņš atsacījās nolikt ieročus. Tikai tad, kad uz salas ieradās Onodas tiešais komandieris un pavēlēja padoties, viņš iznāca no džungļiem, atzinis Japānas sakāvi.

13. Kventins Tarantino daudzos savos projektos sadarbojas ar Robertu Rodrigesu. Par mūziku filmai “Nogalināt Bilu” Tarantino samaksāja Rodrigesam 1 dolāru. Tas nepalika parādā un samaksāja arī 1 dolāru Kventinam par režisora darbu filmā “Grēku pilsēta”. Taču apsolīja, ka filmas otrajā daļā samaksa jau būs nopietnāka – 2 dolāri.

14. Izrādās, ka franču rakstnieks un humorists Alfonss Allē, jau pirms Kazimira Maļeviča ir uzzīmējis gleznā melnu kvadrātu, tikai gleznu viņš ir nosaucis savādāk – “Nēģeru kauja alā, dziļā naktī”. Tāpat viņš par veseliem 70 gadiem apsteidz Džona Keidža minimālisko, muzikālo etīdi ” 4’33” “, kas sastāv no viena vienīga klusuma, ar savu “Sēru maršu Lielā mēmā bērēm”.

15. Austrietis Ādams Rainers ir vienīgais pasaulē zināmais cilvēks, kas ir bijis, gan punduris, gan milzis. 21 gadu vecumā viņš bija 118 cm garš, bet pēc tam nezināmu iemeslu dēļ sāka strauji augt un 32 gadu vecumā jau bija 218 cm garš. Šīs nenormālās augšanas dēļ viņam nedarbojās cīpslas un viņš bija piekalts gultai, viņš mira 1950. gadā 51 gada vecumā, kad viņa garums jau bija 234 cm.

16. Gaidaja filmā “Briljanta roka” bija daudz momentu, kas ļoti nepatika cenzūrai: divas prostitūtas, galvenā, pozitīvā varoņa piedzeršanās, muitnieku neprasme un daudz kas cits. Gaidajs izdomāja viltību: gatavai filmai viņš galā piemontēja vēl atomsprādzienu un teica, ka varot griezt laukā, ko vien gribot, tikai ne sprādzienu. Rezultātā komisija izdarīja tieši otrādi: lika izgriezt sprādzienu, bet visu pārējo atstāja, ko arī režisors vēlējās panākt.

17. Vairums pasaku, ko mums atstājuši Šarls Pero, brāļi Grimmi un citi pasaku vācēji, īstenībā ir visai asiņainas, jo bija radušās tautā Viduslaikos un bija cietsirdīgas un naturālas, tāpēc atsevišķas pasaku ainas pasaku mūsdienu variantos ir izņemtas: piemēram, lai Apburto princesi atmodinātu, svešzemju karalis viņu ne tikai skūpsta; vilks apēd, ne tikai Sarkangalvītes vecmāmiņu, bet arī pusciemu, beigās Sarkangalvīte viņu iemāna bedrē ar verdošiem sveķiem; pasakā par Pelnrušķīti viņas pusmāsas, lai uzvilktu kurpīti, viena nocērt sev kājai pirkstu, otra – papēdi, taču pēc tam viņas ar savu dziedāšanu atmasko baloži.

18. Shell Caribbean Cup ietvaros sacentās 1994. gadā sacentās divas futbola izlases: Barbadosa un Grenāda. Lai izietu nākošajā kārtā Barbadosai bija vajadzīga tikai uzvara ar divu vārtu pārsvaru. Piecas minūtes pirms spēles beigām rezultāts bija 2:1 un šajā brīdī barbadosieši speciāli iesita bumbu savos vārtos. Pēc visai dīvainā sacensību reglamenta, ja spēle beidzās neizšķirti, komandai, kas papildlaikā pirmā iesita vārtus, tika piešķirta uzvara ar rezultātu 2:0. Pēdējās minūtēs barbadosiešiem nācās sargāt, ne tikai savus vārtus, bet arī pretinieka vārtus, lai tie arī savukārt neiesistu bumbu savos vārtos. Barbadosai tas izdevās un papildlaikā patiešām tika gūti tik vajadzīgie vārti.

19. Tikai 1992. gadā Vatikāns oficiāli atzina, ka Zeme nav nekustīga un patiešām griežas apkārt Saulei.

20. Ja pieauguša sūkļa ķermeni izspiež caur marli, tad visas tā šūnas atdalās viena no otras. Ja pēc tam visas tās ievieto ūdenī un kārtīgi samaisa, izjaucot saites starp tām, tās tik un tā pēc kāda laika atrod viena otru, saķeras kopā un atjauno veselu sūkli, kas līdzīgs bijušajam.

21. Kubiešu dzejnieks Hulians del Kasals bija slavens ar savu dziļo pesimismu, taču nomira viņš no smiekliem. Vakariņās ar draugiem, kāds pastāstīja vienu anekdoti, bet Hulianam sākās tik neapturamu smieklu lēkme, ka viņam atslāņojās aorta, sākās asiņošana, kas izsauca viņa ātru nāvi.

22. Kad Majakovskis sāka lietot savas slavenās „dzejas kāpnītes”, pārējie dzejnieki viņu sāka ienīst. Toreiz dzejniekiem maksāja par dzejas rindiņu daudzumu un izrādījās, ka Majakovskis sāka pelnīt 2-3 reizes vairāk par tikpat gariem dzejoļiem, kā citi dzejnieki.

23. Anglis Horācijs de Virs Kouls bija slavens jokdaris. Viens no viņa labākajiem jokiem bija biļešu izdale plikpauriem teātrī. Viņš tiem dāvināja biļetes stingri noteiktās vietās un panāca to, ka no balkona viņu plikie pakauši kopā lasījās kā kāds rupjš vārds.

24. Japāņu inženieri, kas veidoja pirmo kompaktdisku, tā ietilpību pieņēma tādu, lai tajā pilnībā varētu ierakstīt Bēthovena 9. simfoniju – firmas Sony viceprezidenta mīļāko skaņdarbu, kaut arī visādu tehnisku saskaņojumu dēļ 74 minūtes ilgais laiks beigās izrādījās par pusminūti īsāks, nekā simfonija.

25. Frāze „Elementāri, Vatson!”, ar kuru mēs esam pieraduši asociēt Šerloku Holmu, ne reizi nav sastopama Konana Doila oriģinālajos darbos.

26. Krievijā franču skūpstu (kur izmanto arī mēli) kādreiz sauca par tatāru skūpstu, baznīca to ļoti nosodīja un pielīdzināja dzimumorgānu skūpstīšanai.

27. Kad pēc kara PSRS sāka izstrādāt jauno auto „Pobeda”, to vispirms nolēma saukt par „Rodina”, bet tad iejaucās Staļins un pajautāja, cik tad tā „Dzimtene” maksāšot?

28. Slaveno Hruščova frāzi „Ja vam pokažu Kuzjkinu matj!” ANO asamblejā iztulkoja burtiski „Kuzma’s mother”. Frāzes jēga bija absolūti nesaprotama un no tā draudi likās īpaši draudoši. Vēlāk jēdzienu „Kuzjkina matj” izmantoja, lai apzīmētu PSRS atombumbas.

29. Čarlija Čaplina milzīgās popularitātes laikā Amerikā notika „Čapliniādes” – konkursi, kur cilvēki sacentās, tēlojot slavenā aktiera populārāko tēlu – klaidoni. Pats Čaplins vienreiz slepeni piedalījās šādā konkursā Sanfrancisko un… neuzvarēja.

30. Anglijā un citās Eiropas valstīs 15.-18. gs. bija „profesija” – peramais zēns. Tā sauca zēnus, kas tika audzināti kopā ar prinčiem un saņēma pērienu tad, kad princis izdarīja kādu pārkāpumu. Šis bija visai efektīgs audzināšanas līdzeklis, jo šie zēni bija vienīgie prinču rotaļu biedri, ar citiem bērniem jaunajiem prinčiem rotaļāties neļāva, tāpēc ar minētajiem zēniem viņiem izveidojās spēcīga emocionāla saite. Un nākošos karaļus jau pērt neviens neatļāvās.

31. Antidepresants klomipramins (ClomiPRAMINE Hydrohloride) ir ar patīkamu blakus efektu. 5% no cilvēkiem, kas lieto šo preparātu var sajust orgasmu žāvājoties.

32. Angļu astronoms Patriks Mūrs 1976. gada 1. aprīlī izjokoja radioklausītājus BBC ēterā, paziņojot, ka pulksten 9:47 būs sajūtama reta astronomiska parādība: Plutons aizies aiz Jupitera un summēsies abu planētu gravitācijas spēku iespaids uz Zemi, tāpēc Zemes gravitācijas lauks uz brīdi kļūs mazāks. Ja klausītāji tajā brīdī palēksies gaisā, tad viņi sajutīs dīvainas sajūtas. Sākot ar 9:47 BBC saņēma simtiem klausītāju zvanu, kuros tie tiešām stāstīja par dīvainajām sajūtām, ko jutuši palecoties, bet viena sieviete pat stāstīja, ka kopā ar saviem draugiem pacēlušies no saviem krēsliem un lidojuši pa istabu.

33. Polips hidra spēj ļoti viegli reģenerēties pēc bojājuma. Ja hidru pāršķeļ uz pusēm, tad no abām pusēm izaug veselas hidras. Ir pierādīts, ka hidras teorētiski ir nemirstīgas.

34. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gada 1. aprīlī virs kādas vācu nometnes parādījās franču lidmašīna, kas nometa uz to milzīgu bumbu. Karavīri metās kur nu kurš, taču sprādziens nesekoja. Bumba izrādījās neīsta, bet uz tās bija uzraksts „Aprill, aprill!”

35. Abhāzijā ir vairāki ciemi, kuros dzīvo melnādaini ļaudis. Negroidu tipa ļaudis šeit ir apmetušies uz dzīvi apmēram 17. gadsimtā un vairs skaidri nav zināms, kā viņi šeit nokļuvuši. Paši viņi runā abhāziešu valodā un arī uzskata sevi par abhāziešiem.

——

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem veiksmīga biroja darba organizēšanā ir labi izplānots biroja iekārtojums un ērtas mēbeles, kas ir izturīgas un estētiski baudāmas. Kvalitatīvas biroja mēbeles un mūsdienīgs biroja interjers ir izcils veids, kā motivēt darbiniekus. Tas ne tikai veicinās radošo domāšanu un darba ražību, bet arī atstās teicamu iespaidu uz biroja apmeklētājiem.

10 interesanti fakti par pārtiku

Šķiet, ka par pārtiku ir zināms pilnīgi viss un ka pārtikā nav nekā interesanta vai neparasta. Tomēr tas tā īsti nav. Lasi 10 interesantus faktus par pārtiku, augļiem un dārzeņiem!

1. Ābeles patiesībā ir rožu dzimtas koks, nu gluži tāpat kā bumbieri, ķirši, mandeles vai plūmes. Un tagad ka tu to zini, tu droši rožu vai citu ziedu vietā vari dāvināt ķiršus, plūmes vai tos pašus ābolus.

2. Neskatoties uz to ka banāni ir viens no senākajiem cilvēku kultivētajiem augiem, banāns botāniski ir oga. Pasaulē banāni visvairāk tiek audzēti Indijā, šajā valstī tiek saražoti vairāk nekā 20% no visiem pasaules banāniem. Skaties kā atgriezt pievilcīgu izskatu pārgatavojušiem banāniem.

3. Arī kafijas pupiņas tāpat kā banāni patiesībā ir ogas.

4. Mandeles radniecīgas plūmēm un ķiršiem, tās tāpat pieder plūmju ģintij. Kaut arī mandeles daudzi uzskata par riekstiem, patiesībā tās ir kauliņu augļi. Un atšķirībā no tām pašām plūmēm, mandeļu kauliņš ir ēdams.

5. Pasaules ģeogrāfiski visizplatītākais piens ir kazu piens. Un tas nav nekāds pārsteigums, kazām vajag ievērojami mazāk pārtikas, tās ir mazāk izvēlīgas tajā, ko tās ēd, un tās spēj mitināties tādās vietās, kur neviena govs nekad neieklīdīs.

6. Sākotnēji burkānus neaudzēja pašu burkānu sakņu dēļ, bet gan to aromātisko sēklu un lakstu dēļ kurus izmantoja gan kā garšvielas, gan kā zāles. Starp citu no burkānu saknēm var vārīt arī džemu.

7. Par kečupa dzimteni uzskata Ameriku, tomēr 17 gadsimtā šādi sauca kādu Anglijā no Ķīnas ievestu pārtikas produktu. Šī produkta sastāvā bija anšovi, rieksti un sēnes. Un nekādu tomātu.

8. No rīsiem pārtiek vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju. Musulmaņu valstīs pat eksistē speciāla mērvienība – aruzza, kas atbilst viena rīsu grauda svaram, jeb 0,0186 gramiem.

9. Zemenēs ir vairāk C vitamīna nekā apelsīnos. Tomēr vēl vairāk C vitamīna ir pētersīļos vai paprikā.

10. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka tomāti ir indīgi. Šāda reputācija tiem bija tādēļ, ka tie tāpat kā kartupeļi ir nakteņu dzimtas augi. Un, kā zināms, tad kartupeļu ogas tiešām ir indīgas un tās nedaudz atgādina tomātus.

Ko mēs dzeram: 20 interesanti fakti par Rīgas ūdeni

Mēdz teikt, ka tie, kuri strādā gaļas kombinātā, nekad neēd desas – pārāk daudz viņiem zināms par desu tapšanas procesu. Šo līdzību nekādi nepiemērosi, ja runa ir par pilsētas ūdensvada ūdeni. Šķiet, visi pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens darbinieki – no vadības līdz laborantiem – ikdienā lieto nevārītu ūdeni taisni no krāna. Tas tādēļ, ka tieši viņiem vislabāk zināms – Rīgā ūdensvada ūdenim ir izcila kvalitāte un tas atbilst visstingrākajām ES prasībām.

1. Rīgas pirmais ūdensvads bija būvēts no koka – par caurulēm izmantoja izdobtus priedes baļķus. Tie bija sveķaini un izturīgi, tādēļ kalpoja vairākus gadu simtus – no 17. līdz pat 20. gadsimtam. Vaļņu ielā un Uzvaras bulvārī rekonstrukcijas darbu laikā koka caurules tika uzietas vēl tikai pirms trīsdesmit gadiem.

2. Ne katra Eiropas galvaspilsēta var lepoties ar artēziskajiem avotiem. Taču Rīgai šajā ziņā ir paveicies mūsu pilsētas ziemeļaustrumu un austrumu apkaime ir bagāta ar pazemes ūdeņiem, kuru temperatūra dziļumā pastāvīgi turas 5 līdz 9 grādu robežās. Kaitīgās baktērijas tik aukstā ūdenī vienkārši nespēj izdzīvot.

3. Rīdzinieki dzer artēzisko ūdeni, kas tiek izsūknēts virszemē no 100 metru dziļuma. Taču vienlaikus līdz pat mūsdienām joprojām darbojas arī pirmie – 40 metru dziļie – urbumi, kas, pēc vācu hidroģeologa Ādolfa Tīma norādījumiem, 1904. gadā tika izveidoti Baltezera rajonā. Šos urbumus ik pēc diviem gadiem rūpīgi tīra un skalo.

4. Visas 300 artēziskās akas, kuras atrodas Rīgas ūdens kontrolētajā teritorijā, ir stratēģiskas nozīmes objekti un tiek apsargātas 24 stundas diennaktī. Katra aka ir pievienota signalizācijas sistēmai. Ja mēģina kādu no akām atvērt, dispečera pultī pienāk trauksmes signāls, un uz notikuma vietu izbrauc apsardze. Šādu gadījumu par laimi gan vēl nekad nav bijis.

5. Pilsētas ūdensvada cauruļu kopējais garums ir 1400 kilometru. Tas atbilst attālumam no Rīgas līdz Vīnei.
6. Izplatīts ir uzskats, ka visi Rīgas labā krasta iedzīvotāji dzer pazemes ūdeni, savukārt kreisā krasta iedzīvotāji – ūdeni, kas ņemts no Daugavas. Taču šis dalījums ir visai nosacīts. Patiesībā upes ūdeni lieto Pārdaugavā, Vecrīgā un Ķengaragā, bet artēzisko ūdeni – visos pārējos Rīgas rajonos. Pilsētas centrs saņem abu ūdeņu kokteili, jo ūdens piegādes sistēmas nav savstarpēji izolētas.
7. Lai nodrošinātu galvaspilsētas ūdensapgādi, labajā krastā darbojas piecas sūkņu stacijas. Kreisajā krastā tāda ir tikai viena, taču ļoti jaudīga. Vēl divas sūkņu stacijas, kas atrodas labajā krastā, ir iekonservētas, jo tās tika uzbūvētas pagājušā gadsimta 70. gados, kad galvaspilsētas iedzīvotāju skaits tika prognozēts ap 2 miljoniem 2010. gadā.
8. 12% no visiem Rīgas ūdens izdevumiem veido maksa par elektroenerģiju, jo uzņēmuma saimniecībā ietilpst simtiem dažādu veidu un nozīmes sūkņu. Vieni sūknē ūdeni no artēziskajām akām, bet citi nodrošina cauruļvadā nepieciešamo spiedienu. Vēl citi pārsūknē notekūdeņus no kanalizācijas sistēmas uz attīrīšanas iekārtām. Turklāt visa šī tehnika darbojas nepārtraukti – dienu un nakti.
9. Pat lielas avārijas gadījumā rīdzinieki bez ūdens nepaliks. Gan labā, gan kreisā krasta ūdens ieguves jauda ir tāda, ka pietiktu tikai ar vienu no tiem, lai apgādātu visu galvaspilsētu.
10. Upes ūdens, ko lieto kreisajā krastā, tiek iegūts astoņu metru dziļumā no ūdenskrātuves pie Rīgas HES. Ūdeni attīra un pilsētai piegādā ūdens attīrīšanas stacija Daugava, kas 2000. gadā tika pilnībā rekonstruēta.
11. Pazemes ūdeņu sastāvs vienmēr ir vienāds, savukārt upes ūdens ir pakļauts sezonālām izmaiņām – palu laikā samazinās ūdens sārmainums, bet karstās vasarās ūdenī ir tik maz skābekļa, ka pat zivis sāk slāpt. Tādēļ Rīgas ūdens tehnologi pastāvīgi uzlabo ūdens sastāvu, nepieciešamības gadījumā to paskābinot vai – gluži otrādi – pievienojot ūdenim kaļķi, lai padarītu to sārmaināku. Ar skābekli upes ūdens tiek bagātināts vienmēr, tas automātiski notiek dezinfekcijas laikā.
12. Neatkarīgi no tā, kādi laikapstākļi valda ārā, Rīgas ūdens stacijā Daugava vienmēr plaiksnī zibens un ducina pērkons. Tas ir kontrolēts negaiss, kas tiek rīkots hermētiskās tvertnēs, lai iegūtu ozonu. Ozonēšana ir mūsdienīga dezinfekcijas metode, ar kuru aizstāj kaitīgo hlorēšanu. Agrāk ūdens dezinfekcijai Rīgā izlietoja veselu tonnu hlora dienā. Patlaban šis daudzums sarucis līdz 40 kilogramiem, kas nepieciešami, lai garantētu, ka ūdenim nepievienosies nekas kaitīgs, kamēr tas plūst pa cauruļvadiem.
13. Daudzi domā, ka labam ūdenim ir jāgaršo saldi. Taču Rīgas ūdens tehnologi šim uzskatam nepiekrīt. Viņi labi zina, ka salds ūdens ir ciets un kaitīgs, jo tā patīkamo piegaršu rada palielināts kalcija un magnija sāļu daudzums, kas veicina akmeņu veidošanos organismā. Ūdens garšai ir jābūt sabalansētai, un tieši tāda garša tiek nodrošināta ar mūsdienīgu aprīkojumu.
14. Amerikāņu viskija darītājiem patīk lielīties ar to, ka labākie viskiji tiek attīrīti caur ogļu slāni. Rīgas ūdens speciālisti no Daugavas ņemto ūdeni attīra vēl kvalitatīvāk – vispirms tas izsūcas cauri 80 centimetru biezam kvarca smilšu slānim, bet pēc tam – cauri 60 centimetru biezam antracīta slānim!
15. Rīgā krāna ūdeni dzert ne tikai drīkst, bet to pat vajadzētu darīt – iesaka Rīgas ūdens tehnologi. Savu ūdeni viņi dēvē par dzīvu un veselīgu, aicinot nepakļauties reklāmas trikiem un netērēt naudu ūdens filtriem. Kad Rīgas ūdens laboratorijās uz izpēti nokļūst ar šādiem filtriem attīrīts ūdens, tehnologi piedzīvo īstu šoku – tas ir nedzīvs, gandrīz destilēts šķidrums, kas attīrīts no visiem cilvēka organismam nepieciešamajiem elementiem.
16. Valstīs, kur valda karsts klimats, ikvienam garāmgājējam ir tiesības jebkurā bārā bez maksas saņemt glāzi ūdens. Rīgā bezmaksas dzeramo ūdeni var ņemt kaut vai spaiņiem. Šim nolūkam uzņēmums Rīgas ūdens ir ierīkojis publiskās ūdens ņemšanas vietas jeb brīvkrānus. Tie atrodas Jūrmalas gatvē 133, Voleros pie 18. nama, Krēmeros pie 1. un 8. nama, Kundziņsalas 15. līnijā un 9. šķērslīnijā, Kaķusēkļa dambī 22, kā arī pašā galvaspilsētas centrā – Rātslaukumā pie Rolanda statujas.
17. Brīvkrānu Jūrmalas gatvē iedzīvotāji ir ļoti iecienījuši. Turienes apkaimē pat izplatījušies nostāsti, ka tas esot avota ūdens ar ārstniecisku iedarbību. Uzņēmums Rīgas ūdens ne reizi vien ar preses starpniecību ir skaidrojis, ka krāns pievienots centrālajai ūdensapgādes sistēmai un no tā tek tāds pats ūdens kā no krāniem rīdzinieku dzīvokļos. Taču cilvēki ietiepīgi turpina ticēt tā dziedējošajam spēkam.
18. 40% Rīgas ūdens inženierkomunikāciju ir būvētas laikā no 1950. līdz 1990. gadam. No čuguna veidotās detaļas var kalpot vēl vismaz pusgadsimtu. Taču tērauda konstrukcijas, kuras ierīkotas Purvciemā un Pļavniekos pagājušā gadsimta 70. gados, ir mazāk izturīgas un tās jau jāmaina.
19. Īpaši rūpīgi Rīgas ūdens speciālisti uzmana to cauruļu stāvokli, virs kurām kursē tramvajs. Sliežu vibrācija graujoši iedarbojas uz apakšzemes cauruļvadiem. Ja laicīgi netiks veikts remonts, caurules pārplīsīs, ūdens izskalos augsni un izraisīs grunts nogruvumus. Tieši tāds cēlonis ir ārzemju presē redzētiem negadījumiem, ka zem zemes pēkšņi pazūd vesela automašīna. Tādēļ Rīgas ūdens šādus cauruļvadu posmus nepārtraukti novēro.
20. Pagājušajā gadā un šogad Rīgas ūdens ir atvēlējis komunikāciju tīklu uzlabošanai 39,4 miljonus eiro. Laikā no 2016. līdz 2018. gadam tiks ieguldīti vēl 42,3 miljoni eiro. Tās ir lielas summas. Taču, ja pilsētas komunikācijas pastāvīgi neuzturēs kārtībā, pēc laika ūdensvads būtu jābūvē pilnībā no jauna.

 

Interesanti fakti par cilvēka ķermeni, ko tas spēj izdarīt!

Cilvēka organisms un ķermenis vēl arvien tiek aktīvi pētīt, jo ir tik daudz lietu, ko mēs par to  nezinām. Tāpēc ik pa laikam tiek atklāts kaut kas jauns un interesants.

Šeit būs apkopoti pāris interesanti un nedzirdētāki fakti par cilvēka organismu. Izrādās, ka mūsu organismi ir daudz gudrāki un spējīgāki, nekā mēs to apzināmies!

  1. Sieviete stāvoklī

Kad sieviete ir stāvoklī un viņa piedzīvo kādas sirds audu problēmas un bojājumus, tad mazais auglis, kas ir sievietes vēderā, sūtīs šūnas, lai šos bojājumus varētu novērst.

  1. Kliedziens

Izrādās, tad, kad cilvēks kliedz pilnā balsī, tad kliedzēja smadzenes it kā pavājina viņa paša dzirdi, lai cilvēks pats nevarētu sabojāt savu dzirdi, kliedziena dēļ.

  1. Bučas

Kad mammas bučo savus bērnus, dzīvnieku pasaulē- laiza, tad viņas savā organismā uzņem mikroorganismus no bērniņa sejas, kas pēc tam tiek lietoti, lai ražotu antivielas specifiskiem mikroorganismiem. Šīs antivielas vēlāk tiek nodotas bērniņam ar mātes piena palīdzību.

  1. Vēzis

Cilvēka organisms vismaz reizi dienā iznīcina vienu potenciālo vēža šūnu. Bet ne vienmēr tas izdodas, tad rodas saslimšanas gadījumi.

  1. Skriešana

Skrienot garas distances, mēs varam būt ātrāki un izturīgāki nekā vairums dzīvnieku. Tas ir pateicoties tam, ka mūsu organisms spēj atvēsināt pats sevi daudz efektīvāk, nekā dzīvnieku ķermeņi. Kad runa ir par sprintu, tad ar dzīvniekiem mēs nespējam sacensties.

  1. Aknas

Pat tad, kad tu iespējams esi zaudējis aptuveni 75% no savas aknas, ar laiku tā spēs pilnībā atjaunot savus dabiskos izmērus. Tā pat notiek, kad tu ziedo kādam savas aknas daļu- no maza gabala tā spēs izaugt par pilnvērtīgi darboties spējīgu aknu.

  1. Spīdekļi

Cilvēki patiesībā tumsā spīd, bet gaisma, kuru mēs izstarojam ir 1000 reizes vājāka par to, kādu cilvēka acs spēj uztvert.

  1. Sarkšana

Izrādās, kad kāds cilvēks nosarkst, tad arī viņa vēders kļūst sārts. To rada paaugstināta asins plūšana pa visu ķermeni, kas liek kļūt sārtiem ne tikai vaigiem, bet arī vēderam.

7 nedzirdēti un interesanti fakti par Latviju

Vai zināji, ka Latvijas mežu lapotni veido vairāk nekā 700 miljoni koku, savukārt visi mūsu valsts iedzīvotāji varētu “satilpt” 40 hektāru platībā? Turpinājumā — daži interesanti fakti par Latviju, kuri tev, iespējams, līdz šim bija nezināmi.

1. Ja visi Latvijas iedzīvotāji sadotos rokās, vienā rindā būtu iespējams izveidot ap 3 300 kilometru garu cilvēku ķēdi. Aptuveni tāds pats attālums šķir Rīgu no Gibraltāra. Arī, piemēram, no Rīgas līdz Mančestrai Lielbritānijā ir tikai 2 300 kilometru.

2. Veselus 45% Latvijas teritorijas klāj meži. Kopā mūsu zaļo zeltu veido ap 700 000 000 koku.

3. Visi Latvijas iedzīvotāji, samērā nespiežoties, varētu sastāties uz 40 hektāriem. Tā ir tikai puse Vecrīgas zemes platības.

4. Latvijas iedzīvotāji ir divreiz aktīvāki sociālajās vietnēs, salīdzinot ar vidējo rādītāju pasaulē.

5. Ja rēķina 2014. gada iegūto olimpisko medaļu skaitu uz vienu iedzīvotāju pret valsts IKP, tad Latvija ierindojās 2. vietā pasaulē. Varens sasniegums!

6. Internetam Latvijā patiesībā ir daudz senāka vēsture nekā varētu domāt. Proti, pirmais pastāvīgais interneta pieslēgums valstī tika izveidots jau 1992. gadā (Rīga—Tallina).

7. Brīvības piemineklis lielākoties ir atpazīstams, pateicoties centrālajam Brīvības tēlam ar trim zvaigznēm rokās. Taču ne katrs zina, ka pieminekli kopumā veido 13 skulptūru grupas.

Interesanti fakti par latviešu valodu

  • Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Aptuveni 400 000 latviešu valodas pratēju dzīvo ārzemēs. Turklāt latviešu valodu par otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu cilvēku kaimiņvalstīs, jo īpaši Lietuvā.
  • Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un kopā ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu. Latviešu valodā, tāpat kā lietuviešu valodā, ir saglabājies daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu – gan vārdu krājumā, gan gramatikā. Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kuri apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.
  • Latviešu valodā vairāku vārdšķiru vārdi ir lokāmi. Latviešu valodas lietvārdiem ir dzimte (vīriešu un sieviešu), divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un septiņi locījumi. Darbības vārdus var konjugēt, ņemot vērā personu, laiku un izteiksmi.
  • Latviešu literārās valodas alfabētā ir 33 burti.
  • Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti: lībiskais (tāmnieku) dialekts, vidus dialekts un augšzemnieku dialekts, un tos sīkāk iedala atsevišķās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts.
  • Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata „Katoļu katķisms” (Catechismus Catholicorum) tika izdota Viļņā 1585. gadā. Pirmais latviešu nedēļas laikraksts „Latviešu Avīze” tika izdots Jelgavā no 1822. līdz 1915. gadam.
  • Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums, kas joprojām ir spēkā.
  • No latviešu dzejniekiem kirgīzu valodā ir tulkota Māras Zālītes dzeja. Latviešu autoru darbi, kas tulkoti franciski, ir: Sandras Kalnietes grāmata „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Erika Ādamsona noveļu krājums „Abakuka krišana”, Dagnijas Dreikas dzejas izlase „Atainojumi/Miroitements/Spiegelungen”, Ingas Ābeles luga „Tumšie brieži”, Erika Ādamsona novele „Lielas spodrības gaismā”, Jāņa Ezeriņa noveļu izlase „Rožainais ēzelis”, Ingas Ābeles stāstu krājums „Mainīga virziena vējš” un daudzi citi.

Interesanti fakti par reliģiju

Strīdi par reliģiju pasaulē raisa karus, kalpo kā avots filmu scenārijiem un dažādo uzskatu dēļ saplūcas tuvākie cilvēki. Taču šoreiz piedāvājam tikai sausus faktus.

Pētījumi liecina, ka 33 % Zemes iedzīvotāju ir kristieši, 21 % — musulmaņi, 14 % — hinduisti, 6 % — budisti, 6 % ir tradicionāli ķīniešu reliģiju piekritēji, 0,37 % ir sikhi, 0,2% — jūdaisti, bet 7 % pieder citai reliģijai.

Ir trīs pasaules reliģijas — budisms, kristietība un islāms (norādītas hronoloģiskā kārtībā). Lai reliģija varētu dēvēt par „pasaules reliģiju”, tai jābūt ietekmīgam skaitam sekotāju visā pasaulē, un nav jāizraisa asociācijas ar jebkādu nacionālu vai valsts kopienu.

Viena no eksotiskākajām ir Āfrikas dogonu cilts reliģija. Dogoni pielūdz Sīriusa tēlu, tomēr neuzskata, ka šī zvaigzne ir Svētais gars, Dieva tēls vai kas tamlīdzīgs. Viņi zina, ka tā ir dubulta zvaigzne, turklāt ir zinājuši to sen pirms tam, kad šo faktu atklāja Eiropas astronomi. Viņi tic, ka no kādas Sīriusa sistēmas planētas ar kosmosa kuģi ir atlidojis viņu radītājs — puscilvēks-pusčūska Nom-Mo.

Viena no senākām reliģiozajām mācībām Indijā ir džaini.  Mūsdienās tai ir vairāk nekā pieci miljoni sekotāju. Šīs reliģijas galvenais princips ir nenodarīt ļaunu dzīvajam, tāpēc reliģiskās kopienas locekļi neņem rokās ieročus un neēd gaļu.

Kristietībā pasaules gals ir sīki aprakstīts Jāņa slavenajā „Apokalipsē” jeb „Atklāsmē”. Jānis savos darbos neaprakstīja kādus pagātnes notikumus un neparedzēja kādus konkrētus nākotnes notikumus. Jāņa „Apokalipsē” ir apstrādātas un apkopotas daudzas viņa laikā uzrakstītas Apokalipses. Līdz mūsdienām ir atrastas 15 Apokalipses, kas tā arī nav kanonizētas.

Pasaules Gala iestāšanos vienmēr saista ar mesijas – Jēzus Kristus, Maitreja (budistu mitoloģijā), Mašiaha (jūdaismā) atnākšanu. Mesija atnāk, lai uzvarētu ļaunumu un spriestu Tiesu. Tiesas dienas fons ir pasaules katastrofa — pasaules sabrukšana, plūdi, ugunsgrēks utt. Pēc attīrīšanās pasaule atkal atdzimst.Tā daudzās Dienvidamerikas indiešu ticībās tiek minēti Plūdi un Vispasaules ugunsgrēks. Piemēram, Gvatemalas indiešu cilts Kiča „Svētajā grāmatā” ir teikts, ka no debesīm līs degoša darva, ko sūtījis baiļu dievs Hurakans.

Senākie teksti, kas paredz Pasaules Galu, ir Avesta — seno irāņu reliģijas zoroastrisma svētā grāmata.

Par trim laikmetiem stāsta arī seno indiešu reliģiozie teksti. Indieši uzskata, ka Visums katrā pasaules periodā (kalpā) trīs reizes izmainās: tas pāriet no radīšanas un veidošanās stāvokļa ilgstošas pastāvēšanas stāvoklī un pēc tam seko sabrukums. Bet atšķirībā no zoroastriešiem indieši min daudz ilgākus termiņus.

Kad Romas pāvests piedāvāja Mikelandželo „piesegt” kailos ķermeņus freskā “Tiesas diena” uz Siksta kapelas sienas, tas atbildējis: „Lai pāvests izlabo pasauli, gleznu es izlabošu piecu minūšu laikā.”

1774. gadā ASV kāda Enna Lī nodibināja šeikeru kopienu. „Māte Lī” apgalvoja, ka mīlestībai pret Dievu jāizpaužas dejās līdz spēku izsīkumam. Mēdza teikt, ka nolēkājušies šeikeri tumsā nododas kopīgam grēkam, bet pēc tā dzimušos bērnus audzina kopīgi. Protams, ka tāda ekstravagance nepatika valdībai, tāpēc mūsdienās Menas štatā viņu kopienā ir vien septiņi cilvēki.

Kādam kristietības atzaram Jaungvinejā drīz būs jau 80 gadu. Saskaņā ar radīto kultu, baltie cilvēki esot izmetuši no Evaņģēlija to tekstu, kur bija teikts, ka Jēzus bija papuass. Kristus otrajā atnākšanā papuasi kļūs par valdniekiem, bet baltie – par viņu vergiem.

Pagājušā gadsimta 70. gados Amerikā plosījās reliģiska kopiena „ Debesu vārti”, kuras lielākie piekritēji bija programmētāji. Tās būtība bija uzskats, ka Dievs un Lucifers ir divu naidīgu ekipāžu komandieri, kas ar kosmiskajiem kuģiem cīnās par tiesībām valdīt pasaulē. Zemes iedzīvotājiem ir tikai viens ceļš, kā izvairīties no šīs cīņas: pārcelties citā dimensijā, izdarot pašnāvību.

Indieši tic, ka eksistē vairākas Saules, kas iedegas jugas (laikmeta) beigās. Piemēram, „Mahabharatas” 185. nodaļā, kur stāstīts par Rāmas un Bhīšmas cīņu, ir runa par to, ka pretinieki izmantojuši divus Brahmas ieročus, kas, satikušies debesīs, spīdējuši kā divas Saules, ”it kā norādot, kas notiks jugas beigās”.

Norvēģu luteriskā baznīca piedāvā visiem savas konfesijas piederīgajiem praktiski acumirklīgu dvēseles glābšanu. Lai atbrīvotos no visiem grēkiem un saņemtu garantētu caurlaidi uz Paradīzi, nepieciešamas vien divpadsmit sekundes, kuru laikā ir iespējams noskaitīt īpašu lūgšanu.

Katoļu pasaulē ir vairāk nekā visu pārējo kristiešu kopā.

Persona, kurai, lemjot jautājumu par jauna svētā kanonizēšanu, bija jāizvirza pret to argumenti, saucās „Sātana advokāts”.

Pasaulē pirmā reklāma tika nodrukāta 1477. gadā Anglijā. Tā biju lūgšanu grāmatas reklāma.

Baznīcas atšķirība no kapelas ir altāra esamība.

Bībeles daļas ir tulkotas 2212 valodās. Pilnībā Bībele ir izdota 366 valodās; 928 valodās ir nodrukāta tikai Jaunā Derība, bet vēl 918 – vismaz viena Bībeles daļa.

Mormoņu līderim Brighamam Jangam bijušas 27 sievas un ir 57 bērni no 16 sievām.

Pirmatnējās ciltis uzskata, ka skūpsta laikā tiek atdots spēks jeb daļa dvēseles.

ASV baznīcās turpina pieaugt jogu praktizējošo cilvēku skaits. Tomēr daudzi kristieši uzskata, ka tas nodara milzīgu kaitējumu kā garīgai attīstībai, tā psihei.

Senie īri iztēlojās paradīzi kā „vietu, kur ir daudz ceptas cūkgaļas”.

Romas katoļu baznīcas augstākos bīskapus sauc par… primātiem. Tieši tāpēc pasaulē pirmā dzīvnieku klasifikācija, kuru izveidoja Karls Linnejs, tika nolādēta.

Benedikts XVI uzskata, ka ticīgajiem jālieto prezervatīvi, bet tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja ir iespēja inficēties ar AIDS vai venēriskajām slimībām. Romas pāvests minēja piemērus, kad bez prezervatīva nevar iztikt: „Ir zināmas cilvēku kategorijas [kurām jālieto prezervatīvi], piemēram, žigolo.”

Katoļu priesteri, kas miruši seksa laikā: Leo VII (936-9) nomira no sirdslēkmes, Džonu VII (955-64) līdz nāvei piekāva iekārotās sievietes vīrs, pieķerot pārīti, Džonu ХIII (965-72) arī nogalināja greizsirdīgs vīrs, Pauls II (1467-71) nomira, „draiskojoties” ar zēnu-pāžu.

Pasaulē populārākais vārds ir Muhameds.

Vairākās senās Austrumu valstīs kutināšana bija aizliegta ar likumu, jo to uzskatīja par grēcīgu un uzbudinošu.

718 grādu pēc Celsija ir elles temperatūra, kas izskaitļota, salīdzinot Bībeles citātus par šo tēmu.

Zinātnes atklājumi arvien biežāk vedina uz domu, ka dzīvības izcelsme uz Zemes nav materiālas dabas. Kāds angļu zinātnieks ir atklājis, ka nedomājoši un nedzīvi objekti spēj sinhronizēt savu uzvedību saskaņā ar apkārtējo pasauli. Viņš uzskata, ka atbilde ir meklējama reliģijā.

Zinātnieki ir konstatējuši, ka pareizticīgo ikonai „Spas Ņerukotvornij”, kā arī daudzām citām svētbildēm, piemīt augstfrekvences starojums. Tiek uzskatīts, ka tas nāk no svētbildēm, pie kurām lūdzas īpaši daudz ticīgo.

Interesanti fakti par šokolādi

♦Šokolāde ir noderīga sirds veselībai. Cilvēkiem, kuri regulāri lieto šokolādi, sirds slimību risks samazinās par 37 %.

♦Šokolāde uzlabo garastāvokli, paaugstinot serotonīna daudzumu smadzenēs. Turpinās pētījumi arī par šokolādes spēju uzlabot dzimumtieksmi.

♦Šokolāde par 17 % pazemina infarkta risku vīriešiem. Eksperiments, kas pierādīja šo faktu, ilga 10 gadus, kuru laikā vīrieši apēda 63 g šokolādes nedēļā.

♦Itāļu zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēki, kuri lieto uzturā daudz šokolādes, vecumdienās retāk cieš no plānprātības.

♦Šokolāde nomāc izsalkuma sajūtu. Pietiek apēst 10 g tumšās šokolādes.

♦Šokolādes mīļotāji dzīvo ilgāk. Pētījums, kas to pierāda, ilga 60 gadus. Regulāra šokolādes ēšana spēj paildzināt dzīvi par 1 gadu.

♦Pēc nelielas šokolādes porcijas cilvēki ātrāk tiek galā ar matemātikas uzdevumiem (to pierādīja Lielbritānijas zinātnieki). Daudzi ir novērojuši, ka pēc dažu šokolādes gabaliņu apēšanas vieglāk domājas.

♦Ir pierādīts, ka karstās šokolādes tase nomierina sāpošo kaklu un nomāc klepus refleksu.

♦Pēc statistikas datiem – valstīs, kurās cilvēki ēd vairāk šokolādes, ir vairāk Nobela prēmijas laureātu.

Interesanti fakti par našķiem

Musli ar piedevām tika izstrādāts aptuveni pirms 100 gadiem.
Aptuveni 1900. gadā šveiciešu ārsts Maksimiliāns Birkers-Benners (Maximilian Bircher-Benner) izstrādāja musli ar piedevām (svaigiem vai žāvētiem augļiem un riekstiem), lai to dotu pacientiem savā slimnīcā, kurā liela nozīme pacientu ārstēšanā bija svaigu augļu un dārzeņu lietošanai uzturā.

Ilgi dzīvojošs, bet miegains
Vai zinājāt, ka pistācijas koks aug vairāk nekā 300 gadus? Šie koki nemīl vēsus laikapstākļus – tādēļ no decembra līdz jūlijam tie atrodas pārziemošanas stāvoklī, turpretim tie sāk ziedēt, kad laikapstākļi kļūst siltāki, t.i., ne agrāk kā marta beigās.

Ceļošana bez sliktas pašsajūtas
Vai zinājāt, ka ingvers ir viens no labākajiem līdzekļiem cīņā ar sliktu pašsajūtu ceļošanas laikā? Ir noskaidrots, ka cilvēki, kuriem ceļošanas laikā ir nelabuma vai aukstu sviedru sajūta, var samazināt šo simptomu iespējamību, lietojot ingvera sakni.

Nepatīkami attēli
Vai zinājāt, ka, pretēji pieņemtajiem uzskatiem, saldumu attēli veicina veselīga uztura lietošanu? Pētnieki Nīderlandē apgalvo, ka, redzot iecienītāko saldumu attēlus, cilvēki, kas cenšas samazināt svaru, veiksmīgāk tiecas uz mērķi.

Mašīna – kafijas gardēdis
Vai zinājāt, ka robots varētu būt kafijas gardēdis? Zinātnieki Nestlé pētniecības centrā Šveicē ir izstrādājuši mašīnu, kas, gluži kā cilvēks, spēj atpazīt svaigi pagatavotas kafijas aromātu.

Iegūstiet veselīgu sejas ādas krāsu
Vai zinājāt – lai iegūtu veselīgu ādas krāsu, jums nav jāsauļojas? Burkānu, spinātu, aprikožu, greipfrūtu, meloņu, zivju, olu un olīveļļas lietošana uzturā var aizstāt solārija apmeklēšanu. Šo produktu sastāvā ir daudz selēna un A, C un E vitamīnu, kas piešķir sejas ādai veselīgu toni.

Interesanti fakti par smiltsērkšķi

1. Smiltsērkšķa augļi ir oranži vai sarkani kauleņi, kas sver aptuveni 0,2-0,35 gramus;

2. Senajā Grieķijā zirgus ārstēja, izbarojot viņiem smiltsērkšķu lapas. Šāda ārstēšana ne tikai izārstēja zirga kaiti, bet zirgs ieguva arī lielisku ārieni: spalva kļuva gluda un spīdīga. Iespējams, ka tādējādi smiltsērkšķi ieguva savu zinātnisko nosaukumu Hippophae („hippos” – zirgs, „faos” – spīdīgs);

3. Krievijā, pateicoties augļu sulīgumam un garšai, to dēvē par „Sibīrijas ananasu”;

4. Šis augs satur vairāk nekā 190 dažādu uzturvielu, tāpēc to nereti godā arī par „svēto augli”;

5. Smiltsērkšķa augļos ir pietiekami daudz C vitamīna, lai nodrošinātu visu pasaules iedzīvotāju nepieciešamību pēc šīs vielas;

6. Kā secināts Vācijā veiktajā pētījumā, smiltsērkšķu kauleņos ir tikpat daudz B12 vitamīna kā aknās;

7. Antioksidants – vārds, kas vislabāk raksturo smiltsērkšķi;

8. Smiltsērkšķu sula satur daudz organisko skābju, tādēļ tās pH ir tuvs 2,7;

9. Smiltsērkšķis spējīgs izdzīvot pat – 40°C lielā salā. Tas neiznīkst arī ilgstošā sausumā;

10. Smiltsērkšķa augļi, īpaši ziemā, ir nozīmīgs pārtikas avots daudziem putniem, tajā skaitā pelēkajiem strazdiem.;

11. Pirmo reizi smiltsērkšķis minēts Tibetas medicīnas rakstos „rGyud Bzi” astotajā gadsimtā;

12. Kā vēsta grieķu mitoloģija, smiltsērkšķis bija Pegaza – spārnotā zirga – iecienītākais ēdiens;

13. Smiltsērkšķis ir pieminēts antīkās Grieķijas filozofu darbos;

14. Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem pirmo reizi smiltsērkšķis kā medikaments izmantots jau senajā Ķīnā. 1977. gadā šis augs oficiāli iekļauts Ķīnas farmakopejā;

15. Smiltsērkšķu izstrādājumi tika iekļauti krievu kosmonautu uzturā;

16. Smiltsērkšķis bija pirmais līdzeklis, ko izmantoja 1986. gada Černobiļas katastrofas upuru ārstēšanai;

17. 1988. gadā Seulas olimpisko spēļu laikā Ķīnas sportistiem tika izsniegti smiltsērkšķa dzērieni, lai tiktu sasniegti labāki rezultāti;

18. 90% no pasaulē sastopamajiem smiltsērkšķiem aug Ķīnā, tie plaši izplatīti arī Eiropā;

19. Smiltsērkšķi izmanto erozijas ierobežošanā un augsnes uzlabošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības veicināšanā;

20. Laika posmā no 1950. līdz 1985.gadam Ķīnā tika izveidotas smiltsērkšķu plantācijas 200 000 hektāru platībā, lai saglabātu augsni un ūdeni, kā arī iegūtu malku.