Interesanti fakti par latviešu valodu

  • Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Aptuveni 400 000 latviešu valodas pratēju dzīvo ārzemēs. Turklāt latviešu valodu par otro valodu izmanto vismaz pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vairāki desmiti tūkstošu cilvēku kaimiņvalstīs, jo īpaši Lietuvā.
  • Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un kopā ar lietuviešu valodu veido baltu valodu grupu. Latviešu valodā, tāpat kā lietuviešu valodā, ir saglabājies daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu – gan vārdu krājumā, gan gramatikā. Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kuri apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.
  • Latviešu valodā vairāku vārdšķiru vārdi ir lokāmi. Latviešu valodas lietvārdiem ir dzimte (vīriešu un sieviešu), divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un septiņi locījumi. Darbības vārdus var konjugēt, ņemot vērā personu, laiku un izteiksmi.
  • Latviešu literārās valodas alfabētā ir 33 burti.
  • Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti: lībiskais (tāmnieku) dialekts, vidus dialekts un augšzemnieku dialekts, un tos sīkāk iedala atsevišķās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts.
  • Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata „Katoļu katķisms” (Catechismus Catholicorum) tika izdota Viļņā 1585. gadā. Pirmais latviešu nedēļas laikraksts „Latviešu Avīze” tika izdots Jelgavā no 1822. līdz 1915. gadam.
  • Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums, kas joprojām ir spēkā.
  • No latviešu dzejniekiem kirgīzu valodā ir tulkota Māras Zālītes dzeja. Latviešu autoru darbi, kas tulkoti franciski, ir: Sandras Kalnietes grāmata „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Erika Ādamsona noveļu krājums „Abakuka krišana”, Dagnijas Dreikas dzejas izlase „Atainojumi/Miroitements/Spiegelungen”, Ingas Ābeles luga „Tumšie brieži”, Erika Ādamsona novele „Lielas spodrības gaismā”, Jāņa Ezeriņa noveļu izlase „Rožainais ēzelis”, Ingas Ābeles stāstu krājums „Mainīga virziena vējš” un daudzi citi.