Ko mēs dzeram: 20 interesanti fakti par Rīgas ūdeni

Mēdz teikt, ka tie, kuri strādā gaļas kombinātā, nekad neēd desas – pārāk daudz viņiem zināms par desu tapšanas procesu. Šo līdzību nekādi nepiemērosi, ja runa ir par pilsētas ūdensvada ūdeni. Šķiet, visi pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens darbinieki – no vadības līdz laborantiem – ikdienā lieto nevārītu ūdeni taisni no krāna. Tas tādēļ, ka tieši viņiem vislabāk zināms – Rīgā ūdensvada ūdenim ir izcila kvalitāte un tas atbilst visstingrākajām ES prasībām.

1. Rīgas pirmais ūdensvads bija būvēts no koka – par caurulēm izmantoja izdobtus priedes baļķus. Tie bija sveķaini un izturīgi, tādēļ kalpoja vairākus gadu simtus – no 17. līdz pat 20. gadsimtam. Vaļņu ielā un Uzvaras bulvārī rekonstrukcijas darbu laikā koka caurules tika uzietas vēl tikai pirms trīsdesmit gadiem.

2. Ne katra Eiropas galvaspilsēta var lepoties ar artēziskajiem avotiem. Taču Rīgai šajā ziņā ir paveicies mūsu pilsētas ziemeļaustrumu un austrumu apkaime ir bagāta ar pazemes ūdeņiem, kuru temperatūra dziļumā pastāvīgi turas 5 līdz 9 grādu robežās. Kaitīgās baktērijas tik aukstā ūdenī vienkārši nespēj izdzīvot.

3. Rīdzinieki dzer artēzisko ūdeni, kas tiek izsūknēts virszemē no 100 metru dziļuma. Taču vienlaikus līdz pat mūsdienām joprojām darbojas arī pirmie – 40 metru dziļie – urbumi, kas, pēc vācu hidroģeologa Ādolfa Tīma norādījumiem, 1904. gadā tika izveidoti Baltezera rajonā. Šos urbumus ik pēc diviem gadiem rūpīgi tīra un skalo.

4. Visas 300 artēziskās akas, kuras atrodas Rīgas ūdens kontrolētajā teritorijā, ir stratēģiskas nozīmes objekti un tiek apsargātas 24 stundas diennaktī. Katra aka ir pievienota signalizācijas sistēmai. Ja mēģina kādu no akām atvērt, dispečera pultī pienāk trauksmes signāls, un uz notikuma vietu izbrauc apsardze. Šādu gadījumu par laimi gan vēl nekad nav bijis.

5. Pilsētas ūdensvada cauruļu kopējais garums ir 1400 kilometru. Tas atbilst attālumam no Rīgas līdz Vīnei.
6. Izplatīts ir uzskats, ka visi Rīgas labā krasta iedzīvotāji dzer pazemes ūdeni, savukārt kreisā krasta iedzīvotāji – ūdeni, kas ņemts no Daugavas. Taču šis dalījums ir visai nosacīts. Patiesībā upes ūdeni lieto Pārdaugavā, Vecrīgā un Ķengaragā, bet artēzisko ūdeni – visos pārējos Rīgas rajonos. Pilsētas centrs saņem abu ūdeņu kokteili, jo ūdens piegādes sistēmas nav savstarpēji izolētas.
7. Lai nodrošinātu galvaspilsētas ūdensapgādi, labajā krastā darbojas piecas sūkņu stacijas. Kreisajā krastā tāda ir tikai viena, taču ļoti jaudīga. Vēl divas sūkņu stacijas, kas atrodas labajā krastā, ir iekonservētas, jo tās tika uzbūvētas pagājušā gadsimta 70. gados, kad galvaspilsētas iedzīvotāju skaits tika prognozēts ap 2 miljoniem 2010. gadā.
8. 12% no visiem Rīgas ūdens izdevumiem veido maksa par elektroenerģiju, jo uzņēmuma saimniecībā ietilpst simtiem dažādu veidu un nozīmes sūkņu. Vieni sūknē ūdeni no artēziskajām akām, bet citi nodrošina cauruļvadā nepieciešamo spiedienu. Vēl citi pārsūknē notekūdeņus no kanalizācijas sistēmas uz attīrīšanas iekārtām. Turklāt visa šī tehnika darbojas nepārtraukti – dienu un nakti.
9. Pat lielas avārijas gadījumā rīdzinieki bez ūdens nepaliks. Gan labā, gan kreisā krasta ūdens ieguves jauda ir tāda, ka pietiktu tikai ar vienu no tiem, lai apgādātu visu galvaspilsētu.
10. Upes ūdens, ko lieto kreisajā krastā, tiek iegūts astoņu metru dziļumā no ūdenskrātuves pie Rīgas HES. Ūdeni attīra un pilsētai piegādā ūdens attīrīšanas stacija Daugava, kas 2000. gadā tika pilnībā rekonstruēta.
11. Pazemes ūdeņu sastāvs vienmēr ir vienāds, savukārt upes ūdens ir pakļauts sezonālām izmaiņām – palu laikā samazinās ūdens sārmainums, bet karstās vasarās ūdenī ir tik maz skābekļa, ka pat zivis sāk slāpt. Tādēļ Rīgas ūdens tehnologi pastāvīgi uzlabo ūdens sastāvu, nepieciešamības gadījumā to paskābinot vai – gluži otrādi – pievienojot ūdenim kaļķi, lai padarītu to sārmaināku. Ar skābekli upes ūdens tiek bagātināts vienmēr, tas automātiski notiek dezinfekcijas laikā.
12. Neatkarīgi no tā, kādi laikapstākļi valda ārā, Rīgas ūdens stacijā Daugava vienmēr plaiksnī zibens un ducina pērkons. Tas ir kontrolēts negaiss, kas tiek rīkots hermētiskās tvertnēs, lai iegūtu ozonu. Ozonēšana ir mūsdienīga dezinfekcijas metode, ar kuru aizstāj kaitīgo hlorēšanu. Agrāk ūdens dezinfekcijai Rīgā izlietoja veselu tonnu hlora dienā. Patlaban šis daudzums sarucis līdz 40 kilogramiem, kas nepieciešami, lai garantētu, ka ūdenim nepievienosies nekas kaitīgs, kamēr tas plūst pa cauruļvadiem.
13. Daudzi domā, ka labam ūdenim ir jāgaršo saldi. Taču Rīgas ūdens tehnologi šim uzskatam nepiekrīt. Viņi labi zina, ka salds ūdens ir ciets un kaitīgs, jo tā patīkamo piegaršu rada palielināts kalcija un magnija sāļu daudzums, kas veicina akmeņu veidošanos organismā. Ūdens garšai ir jābūt sabalansētai, un tieši tāda garša tiek nodrošināta ar mūsdienīgu aprīkojumu.
14. Amerikāņu viskija darītājiem patīk lielīties ar to, ka labākie viskiji tiek attīrīti caur ogļu slāni. Rīgas ūdens speciālisti no Daugavas ņemto ūdeni attīra vēl kvalitatīvāk – vispirms tas izsūcas cauri 80 centimetru biezam kvarca smilšu slānim, bet pēc tam – cauri 60 centimetru biezam antracīta slānim!
15. Rīgā krāna ūdeni dzert ne tikai drīkst, bet to pat vajadzētu darīt – iesaka Rīgas ūdens tehnologi. Savu ūdeni viņi dēvē par dzīvu un veselīgu, aicinot nepakļauties reklāmas trikiem un netērēt naudu ūdens filtriem. Kad Rīgas ūdens laboratorijās uz izpēti nokļūst ar šādiem filtriem attīrīts ūdens, tehnologi piedzīvo īstu šoku – tas ir nedzīvs, gandrīz destilēts šķidrums, kas attīrīts no visiem cilvēka organismam nepieciešamajiem elementiem.
16. Valstīs, kur valda karsts klimats, ikvienam garāmgājējam ir tiesības jebkurā bārā bez maksas saņemt glāzi ūdens. Rīgā bezmaksas dzeramo ūdeni var ņemt kaut vai spaiņiem. Šim nolūkam uzņēmums Rīgas ūdens ir ierīkojis publiskās ūdens ņemšanas vietas jeb brīvkrānus. Tie atrodas Jūrmalas gatvē 133, Voleros pie 18. nama, Krēmeros pie 1. un 8. nama, Kundziņsalas 15. līnijā un 9. šķērslīnijā, Kaķusēkļa dambī 22, kā arī pašā galvaspilsētas centrā – Rātslaukumā pie Rolanda statujas.
17. Brīvkrānu Jūrmalas gatvē iedzīvotāji ir ļoti iecienījuši. Turienes apkaimē pat izplatījušies nostāsti, ka tas esot avota ūdens ar ārstniecisku iedarbību. Uzņēmums Rīgas ūdens ne reizi vien ar preses starpniecību ir skaidrojis, ka krāns pievienots centrālajai ūdensapgādes sistēmai un no tā tek tāds pats ūdens kā no krāniem rīdzinieku dzīvokļos. Taču cilvēki ietiepīgi turpina ticēt tā dziedējošajam spēkam.
18. 40% Rīgas ūdens inženierkomunikāciju ir būvētas laikā no 1950. līdz 1990. gadam. No čuguna veidotās detaļas var kalpot vēl vismaz pusgadsimtu. Taču tērauda konstrukcijas, kuras ierīkotas Purvciemā un Pļavniekos pagājušā gadsimta 70. gados, ir mazāk izturīgas un tās jau jāmaina.
19. Īpaši rūpīgi Rīgas ūdens speciālisti uzmana to cauruļu stāvokli, virs kurām kursē tramvajs. Sliežu vibrācija graujoši iedarbojas uz apakšzemes cauruļvadiem. Ja laicīgi netiks veikts remonts, caurules pārplīsīs, ūdens izskalos augsni un izraisīs grunts nogruvumus. Tieši tāds cēlonis ir ārzemju presē redzētiem negadījumiem, ka zem zemes pēkšņi pazūd vesela automašīna. Tādēļ Rīgas ūdens šādus cauruļvadu posmus nepārtraukti novēro.
20. Pagājušajā gadā un šogad Rīgas ūdens ir atvēlējis komunikāciju tīklu uzlabošanai 39,4 miljonus eiro. Laikā no 2016. līdz 2018. gadam tiks ieguldīti vēl 42,3 miljoni eiro. Tās ir lielas summas. Taču, ja pilsētas komunikācijas pastāvīgi neuzturēs kārtībā, pēc laika ūdensvads būtu jābūvē pilnībā no jauna.